Ogresgala pamatskolas vadības komanda – direktore Vineta Āboltiņa un direktores vietniece Anita Gutāne – saņēma pašvaldības Atzinības rakstu par izcilu kopdarbu izglītībā, kas piešķirts par sistēmisku pieeju un atbalstu katra bērna izaugsmei.
Ar balvu “Par izcilu kopdarbu izglītībā” Ogres novadā tiek izceltas izglītības iestāžu vadības komandas, kas pagājušajā mācību gadā īstenojušas konkrētas darbības, lai veicinātu un nostiprinātu pedagogu kopdarbu savās iestādēs.
Caur darbu ar sevi uz bērnu
Ogresgala pamatskolas vadība saprot – skolas spēju pamanīt un iekļaut katru bērnu nosaka stipri pamati. Vai paši rīkojamies tā, kā vēlamies, lai rīkotos bērni? Vai pieaugušajiem ir vienots redzējums par šādu skolas mērķi? Vai pastāv konkrēti un praktiski mehānismi – vieta, laiks, telpa, procesi –, lai šāds redzējums veidotos un varētu pieņemt kopīgus lēmumus un tos saskaņoti īstenot? Vai arī katrs pieaugušais skolā jūtas pamanīts un saņem atbalstu, kad tas nepieciešams?
Ogresgala pamatskolā notiek regulāras sanāksmes otrdienās visiem skolotājiem. Šajā laikā mēneša ietvarā tiekas dažādi skolotāju sastāvi, lai gan mācītos kopā, gan vienotos par nākamajiem kopīgajiem mērķiem, gan pārrunātu atbalsta pasākumu efektivitāti konkrētiem skolēniem. 1. septembrī skola rīko vecāku sapulci, kurā izstāsta par visu, kas notiks, un skaidro informāciju. Sapulce ir ļoti labi apmeklēta, tajā piedalās arī visi skolotāji un tehniskie darbinieki, tādējādi visi iegūst būtu vienādu informāciju. Direktorei Vinetai Āboltiņai ir regulāras individuālas sarunas ar skolotājiem par to, kā veicies ar skolas uzdevumu izpildi, kas jāmaina direktores darbā, pie kā skolotājs pats gatavs strādāt. Pārrunātais tiek apkopots, un veidojas nākamie darāmie darbi. Direktore atzīst: “Kolēģiem svarīgi būt uzklausītiem. Mēs varam runāt atklāti.”
Iknedēļas skolotāju sanāksmē.
Direktorei Vinetai Āboltiņai ļoti svarīga ir klātesamība. “Neesmu kabineta cilvēks. Esmu daudz skolā uz vietas,” viņa atklāj. Pirmajā dienas daļā, kamēr skolēni vēl skolā, pat nemēdzot celt telefonu, atzvana vēlāk. Tas tādēl, lai būtu pieejama un klātesoša šeit un tagad ikvienam, kam tas nepieciešams. Viņas durvis vienmēr vaļā, ja vien nav kāda individuāla saruna. Par to zina gan kolēģi, gan skolēni.
Uzrunātie Ogresgala pamatskolas skolotāji atzīst, ka viņu skolā ir ļoti dzīva skolotāju istaba, turklāt tā jau esot ilgstoši. Tā kā Ogresgalā ir maz kolēģu ar minimālo stundu slodzi un lielākā daļa ikdienā ir uz vietas, sanāk daudz būt kopā. Saskrienoties starpbrīdī, bieži notiek sarunas par darba ikdienu – kā iet, kas sanāk vai nesanāk, ko varētu darī citādi. Kolektīvā veidojas savastarpēja uzticēšanās, skolotāji ir saskatījuši resursus paši sevī un citos.
Tā veidojas pamats, lai ietu vēl dziļāk, lai vēl atklātāk un godīgāk varētu runāt par vēl pilnveidojamiem darba aspektiem un veidot savstarpēju atbildību par kopīgi izspriestajiem lēmumiem. Viens piemērs – iedvesmojoties no augustā ONIP rīkotajā Vasaras skolā Cēsu 2. pamatskolas direktores Ijas Brammanes stāstītā, Ogresgala skolotāji augustā sanāca kopā un vienojās par labbūtības noteikumiem, kurus konsekventi ievērot ikvienā klasē un, kas vissvarīgāk, ievērot arī pašiem skolotājiem.
Gan skolotāji, gan vadība atzīst, ka jūtami uzlabojusies situācija, piemēram, ar stundu sākuma kavēšanu, skolotāji vair “neaizķeras” gaiteņu sarunās vai pie kopētāja skolotāju istabā.
Ogresgala pamatskolas labbūtības vienošanās.
Mērķtiecīgas darbības labbūtības un iekļaušanas sekmēšanai
Skolā īpaši tiek domāts par skolēnu labbūtību un iekļaušanu. Skolā mācās 148 bērni. Vadītājas uzsver, ka pazīst ikvienu, jūt viņu garastāvokli. Ogresgala bērni vienmēr ir savējie – arī tad, ja viņiem kas noticis veikalā vai uz ielas. Skola īpaši strādā, lai katram bērnam būtu izveidojušās piesaistes attiecības ar vismaz vienu pieaugušo skolā. Tas parasti ir klases audzinātājs, taču katrs intuitīvi atrod savējo. Un, jā, tas var būt arī skolas dežurants. Bērni tiek iedrošināti vērsties pēc palīdzības, un viņi nebaidās stāstīt, ja viņus kas satrauc. Skola strādā pie tā, lai bērnu skolotājas nemainās, tiek izveidots kontakts ar vecākiem. Svarīgi arī skaidri noteikumi, sistēma un stabilitāte.
Pēdējā gadā skola turpina strādāt pie labbūtības. Tiek veiktas bērnu labbūtības aptaujas, veidota vienotāka pieeja un izpratne par KiVa programmas iespējām. Pēc ONIP Vasaras skolas paplašināta un izveidota patstāvīga Labbūtības komanda. Darbu uzsākusi atbalsta komandas vadītāja, komandai pievienojusies 4. klases audzinātāja, kas nodēvēta par “labbūtības feju” skolā. Viņas redzes lokā būs visu skolēnu labbūtības jautājumi.
Vienlaikus skola otro gadu strādā pie tā, lai arī paši skolēni – no 1. līdz 9.klasei – mācītos izvirzīt savas izaugsmes mērķus. Skolotāji šim nolūkam izmanto vecumposmam atbilstošus izaugsmes žurnālus, rosinot skolēniem ik nedēļu un ik mēnesi izvērtēt un izvirzīt jaunus mērķus savam darbam un saprast nākamo praktiskos soļus. Tā skola pakāpeniski cenšas veidot ieradumu apzinātāk domāt un uzņemties atbildību par savu darbu.
No skolotājiem dzirdu – man ļoti patīk strādāt šajā skolā. Ja prasi palīdzību – gūsti atbalstu. Te valda komandas gars. Lai izdodas turpināt!
Rakstu sagatavoja Zane Oliņa, ONIP Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja